Tev 02

[ZaunköniG]

II

Tu manas dzīves tumsai zvaigžņu rota,
Bez tevis tā bij tukša, pamirusi,
Bez tevis viņa beigtos drūmi, klusi,
No ciešanām un sāpēm apēnota.

Bet nu, no tavas gaismas apstarota,
Man drūmā tumsa laimi dāvājusi,
Un sirds, ko cerēt nebij drīkstējusi,
Tik viegli gūst, no mīlas apbalvota.

Kā viļņi līgodamies tālāk veļas,
Tā liegas jūtas sirdī plok un ceļas
Un nenorimstas maigā nemierā.

Ar gavilošu līksmi savienota,
Tek dzīve laika mātes kamolā,
No taviem spulgu skatiem apgaismota.