27.02.2026, 02:10
XII
Pār manu garu ilgu audums klājas,
Tas maldās laimes tekās pasakainās,
Kā tauriņš ziedu laiku raibās ainās
Ap puķu ziediem diedams zadinājas.
Un krūtīs svētas jūsmas aug un krājas
Un nemierā ar liegām sērām mainās, -
Plēš sirdī rētas - ielej eļļu vainās
Un mocīt, līksmu darīt nenostājas.
Kā birzēs rīta spirgtums dreb un zalgo,
Kad saule lecot pārkar zelta jostas
Pār viņas vainadziņu, rasas valgo,
Tā manas mīlestības jūtas mostas
Un, redzot senās ilgas piepildoties,
Sirds laimē dreb, tev maigi tuvojoties.
Pār manu garu ilgu audums klājas,
Tas maldās laimes tekās pasakainās,
Kā tauriņš ziedu laiku raibās ainās
Ap puķu ziediem diedams zadinājas.
Un krūtīs svētas jūsmas aug un krājas
Un nemierā ar liegām sērām mainās, -
Plēš sirdī rētas - ielej eļļu vainās
Un mocīt, līksmu darīt nenostājas.
Kā birzēs rīta spirgtums dreb un zalgo,
Kad saule lecot pārkar zelta jostas
Pār viņas vainadziņu, rasas valgo,
Tā manas mīlestības jūtas mostas
Un, redzot senās ilgas piepildoties,
Sirds laimē dreb, tev maigi tuvojoties.
Der Anspruch ihn auszudrücken, schärft auch den Eindruck.