15.03.2026, 04:03
VIKTORS EGLĪTIS
1877 - 1945 Lettland
No kā es iedvesmēts, vai nava jums vienalga,
Ja tikai dzīvs mans gars un rindas viegli rit;
Ja domas jaunas man un sirds tām cauri sit
Un forma tīkama no jūtu uguns valga.
Uz laukiem laucinieks, kam dabas dvēs'le tuva
Un vēji šalcošie un rīti, rieta zelts;
Bet pilsētā kā tāds, kam sirds no sāpēm smeldz,
Kas sen jau samaitāts no simtām indēm kļuva.
Un ja es slavēju te eņģeļus, te velnus,
Te traucos dzīvi just, te nāves tumsā smakt,
No dabas krāšņuma vairs iemīlot tik pelnus,
Tad nesauciet: viņš ļauns un pilns no grēka,
Bet sakait: viņš ir viss, viņš nespēj sevī rakt
Nevienas jūtas vairs, viņš pilns no dzīves spēka!
.
1877 - 1945 Lettland
No kā es iedvesmēts, vai nava jums vienalga,
Ja tikai dzīvs mans gars un rindas viegli rit;
Ja domas jaunas man un sirds tām cauri sit
Un forma tīkama no jūtu uguns valga.
Uz laukiem laucinieks, kam dabas dvēs'le tuva
Un vēji šalcošie un rīti, rieta zelts;
Bet pilsētā kā tāds, kam sirds no sāpēm smeldz,
Kas sen jau samaitāts no simtām indēm kļuva.
Un ja es slavēju te eņģeļus, te velnus,
Te traucos dzīvi just, te nāves tumsā smakt,
No dabas krāšņuma vairs iemīlot tik pelnus,
Tad nesauciet: viņš ļauns un pilns no grēka,
Bet sakait: viņš ir viss, viņš nespēj sevī rakt
Nevienas jūtas vairs, viņš pilns no dzīves spēka!
.
Der Anspruch ihn auszudrücken, schärft auch den Eindruck.

