01.03.2026, 02:17
XIII
Sirds laimē dreb, tev maigi tuvojoties,
Kad nāc kā rīta blāzma nosarkusi,
Kas rasas pērlēm puķes nosējusi,
Ved saules māti viņas palūkoties.
Un ilgu skatiem kautri sastopoties,
Sirds meklē valodu kā apmulsusi,
Bet skaņu neatrod - un nākas klusi,
Ne vārda neteikušiem, rokas doties.
Ap tavu augumu man roka skaujas,
Un kautrais skūpsts un rātni biklie glaimi
Kā dzidra rasa krīt pār mūsu laimi.
Gars, laimes straujš, no zemes saitēm raujas,
Uz cēliem darbiem, cīņu spēkus krājas,
Un viss, kas ciests, tas tālēs zūd un stājas.
Sirds laimē dreb, tev maigi tuvojoties,
Kad nāc kā rīta blāzma nosarkusi,
Kas rasas pērlēm puķes nosējusi,
Ved saules māti viņas palūkoties.
Un ilgu skatiem kautri sastopoties,
Sirds meklē valodu kā apmulsusi,
Bet skaņu neatrod - un nākas klusi,
Ne vārda neteikušiem, rokas doties.
Ap tavu augumu man roka skaujas,
Un kautrais skūpsts un rātni biklie glaimi
Kā dzidra rasa krīt pār mūsu laimi.
Gars, laimes straujš, no zemes saitēm raujas,
Uz cēliem darbiem, cīņu spēkus krājas,
Un viss, kas ciests, tas tālēs zūd un stājas.
Der Anspruch ihn auszudrücken, schärft auch den Eindruck.