MATĪSS, KAUDZĪTES: Ozoli

[ZaunköniG]

KAUDZĪTES MATĪSS
1848 - 1926


Ozoli

Kā ārā apšūtām nu dauzās auka
Un rupjas lietus lāses logā raida, -
Kur gaisa zirgi krāc un vaļā skraida,
Tur došos - satinies - es arī laukā.

Kā ozoli tur cīnās viņā baugā
Ar vējiem, ilgus gadus sīvā naidā!
Kā rūpes vīra sirmos matus klaidā,
Tā viesuļi to bālās lapas brauka.

Un viens no viņiem, pārlauzts vidū pušu,
Guļ lepni it kā kareiv's, kaujā kritis,
Kas līdz pat galam stingri turēj's dūšu. -

Tu grozies, līdzko likten's tevi sitis,
Bet ozoli tur izcieš sirmu mūžu
Un nelokās, gan lūst, kurš pārspēts ticis.