Tev 05

[ZaunköniG]

V

Es laimes vietā sāpes apdziedāju; -
Kur mīla vērpa zelta pavedienu,
Tur sāpju māte bija klāt arvienu
Par savērpuma kluso glabātāju.

Gan kaislo sirdi cerēm mierināju -
Ko sāpes kopj un glabā, to es cienu, -
Bet ai, cik tumšu sāpju vēsu dienu
Starp laimes zeltu bij, ko skopi krāju! -

Bez pastāvības daudzsološā mīla,
Tās vērpums ziedu laika vieglā rota,
Un cerība ir viņas lētā ķīla.

Ar ciešanām tās laime savienota; -
Un, tīta cerībās, kas manī vīla,
Man tapa svētā sāpju balva dota.