Heute, 08:54
XI
Man mīlestība, krūtīs atgriežoties
Caur tavu dzīvinošo, kluso smaidu,
Kā vilnis aizskaloja šaubu baidu,
Kas sirdi krimta, citkārt alojoties.
Un viņas viļņu klēpī auklējoties,
Es klusos brīžos tevi gaidīt gaidu
Kā zvaigzni uzlecam pār debess spraidu,
Lai varētu uz laimes zemi doties.
Tā laivinieks uz sauli skatus raida,
Kad laiva maldīdamās viļņos svaidās,
Bet ilgas to jau tēva mājās gaida.
Man sirds pēc tevis tīkot nenostājas,
Un senkārotā ieguvuma gaidās
Pār manu garu ilgu audums klājas.
Man mīlestība, krūtīs atgriežoties
Caur tavu dzīvinošo, kluso smaidu,
Kā vilnis aizskaloja šaubu baidu,
Kas sirdi krimta, citkārt alojoties.
Un viņas viļņu klēpī auklējoties,
Es klusos brīžos tevi gaidīt gaidu
Kā zvaigzni uzlecam pār debess spraidu,
Lai varētu uz laimes zemi doties.
Tā laivinieks uz sauli skatus raida,
Kad laiva maldīdamās viļņos svaidās,
Bet ilgas to jau tēva mājās gaida.
Man sirds pēc tevis tīkot nenostājas,
Un senkārotā ieguvuma gaidās
Pār manu garu ilgu audums klājas.
Der Anspruch ihn auszudrücken, schärft auch den Eindruck.