Tev 01

[ZaunköniG]

Tev

Sonetu vainadziņš

I

Šo vainadziņu tev es darināju!
Te ziediņus, ko vientul's izaudzēju,
Es liegās jūsmās cit' pie cita sēju
Un ritma saitēm vijā valdzināju.

Ko sirdī dziļi slēptu paglabāju,
Ko rādīt pasaulei es nedrīkstēju,
Še pārgalvīgi skaņos vārdos lēju,
Lai tāli izpaužas, ko klusi krāju.

Lai viņš tev vēsta manas karstās jūtas,
Tās pieder tev, tās nesu tev par balvu;
Tur laimes sapņojums, tur skumjas grūtas

Priekš cerēm, cenšanās man dzīve dota;
Kad sāpju krēsla paceļ drūmo galvu,
Tu manas dzīves tumsai zvaigžņu rota.


.