Gestern, 09:58
XIV
Un viss, kas ciests, tas tālēs zūd un stājas,
Kad laimi jūt kā saules gaismu plūstot,
Un sirds to cer, tai tic, vēl ilgās kūstot,
Ka viņas gausie soļi tuvinājās.
Pār siržu rētām viņa maigi klājas,
Un tās, kā rasas lāses saulē žūstot
Pēc negaisa, no saules gaismu gūstot,
Par pērļu rotu puķu ziedos krājas.
Man drūmā skumju vētra norimusi,
Tās vietā laimes saule, starotāja,
Caur tevi, daiļā, atkal atspīdusi.
Man zelta nav, ko tev lai ziedam krāju,
Un tā vietā, tu, laimes dāvātāja,
Šo vainadziņu tev es darināju.
Un viss, kas ciests, tas tālēs zūd un stājas,
Kad laimi jūt kā saules gaismu plūstot,
Un sirds to cer, tai tic, vēl ilgās kūstot,
Ka viņas gausie soļi tuvinājās.
Pār siržu rētām viņa maigi klājas,
Un tās, kā rasas lāses saulē žūstot
Pēc negaisa, no saules gaismu gūstot,
Par pērļu rotu puķu ziedos krājas.
Man drūmā skumju vētra norimusi,
Tās vietā laimes saule, starotāja,
Caur tevi, daiļā, atkal atspīdusi.
Man zelta nav, ko tev lai ziedam krāju,
Un tā vietā, tu, laimes dāvātāja,
Šo vainadziņu tev es darināju.
Der Anspruch ihn auszudrücken, schärft auch den Eindruck.