Tev 10

[ZaunköniG]

X

Kā dziesmu lakstīgala tuvinājās
Ar viegliem spārniem mīlestība mana
Un gavilē, un dzied, un zvana, zvana,
Lai ilgas, ceres, laime kopā krājas.

Šai dziesmā klausīties sirds nenostājas,
Nekad šās burvju skaņas tai nav gana;
Kur viņas skan, tur smaidiem piedošana,
Kā puķu palagi pār rētām klājas.

Un sirds, kas citkārt sāpēs nogurusi,
Sāk cerībās un gaidās spēka dzīvi,
Kā daba, ziedu laikam tuvojoties.

Cik bagāta nu dzīve palikusi! -
Tai deva nozīmi un nesa brīvi
Man mīlestība, krūtīs atgriežoties.