21.02.2026, 02:18
IX
Bet burvju sapnis sāka atjaunoties,
Un nonāvētā laime augšā cēlās,
Un sirds no viņas jaunu dzīvi smēlās,
Kad atkal rokas sniedzām satiekoties.
Un tavās mīļās acīs paraugoties,
Tās rudens puķu ziedu acīs žēlās,
Kā salta migla sēras projām vēlās,
Un viss, kas miris, sāka atdzīvoties.
Plūst atkal liegi pamodušās jūtas,
Kā kokļu skaņas augšup paceldamās,
Kas dziest un briest aiz lēna vēja pūtas.
Tās tavu acu dzelmēs nomazgājas
Un, atpakaļ pie manis atgriezdamās,
Kā dziesmu lakstīgala tuvinājās.
Bet burvju sapnis sāka atjaunoties,
Un nonāvētā laime augšā cēlās,
Un sirds no viņas jaunu dzīvi smēlās,
Kad atkal rokas sniedzām satiekoties.
Un tavās mīļās acīs paraugoties,
Tās rudens puķu ziedu acīs žēlās,
Kā salta migla sēras projām vēlās,
Un viss, kas miris, sāka atdzīvoties.
Plūst atkal liegi pamodušās jūtas,
Kā kokļu skaņas augšup paceldamās,
Kas dziest un briest aiz lēna vēja pūtas.
Tās tavu acu dzelmēs nomazgājas
Un, atpakaļ pie manis atgriezdamās,
Kā dziesmu lakstīgala tuvinājās.
Der Anspruch ihn auszudrücken, schärft auch den Eindruck.